Le pire effet – pour les petites pièces. Faits importants sur l’euro et son impact sur l’environnement

Banknošu ilgā dzīve un to izmantošana daudziem maksājumiem nozīmē, ka banknošu izgatavošanai ir mazāka ietekme nekā to transportēšanai un izplatīšanai. Piemēram, kā liecina Eiropas Centrālās bankas vidiskās pēdas (Product Environmental Footprint; PEF) pētījums, vienai personai vienu gadu lietojot eiro banknotes, rodas ietekme, kas līdzvērtīga 8 kilometru braucienam automašīnā.

Pētījumā novērtēta visu eiro banknošu dzīves cikla darbību potenciālā ietekme uz vidi – no izejvielu iegādes, ražošanas, izplatīšanas un laišanas apgrozībā līdz iznīcināšanai, ko eirozonas valstīs veic nacionālās centrālās bankas.

Lielāko daļu no eiro banknošu vidiskās pēdas veido bankomātu enerģijas patēriņš (37%) un transports (35%). Mazāku iespaidu atstāj apstrāde bankās (10%), piemēram, pakojot naudu, papīra ražošana (9%) un banknošu autentifikācija veikalos (5%).

Lielāku negatīvu iespaidu rada tieši mazā nomināla monētas. Tās ir salīdzinoši dārgi ražot, un lielāko daļu viena un divu centa monētu cilvēki izmanto tikai vienreiz, palielinot negatīvo ietekmi uz vidi.

Kā “Maksājumu radarā” norāda Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa, viena centa monētas vērtība ir mazāka nekā izmaksas tās kalšanai. Divu centu monētu ražošanas izmaksas praktiski sasniedz to vērtību.

Gada laikā no emitētajām monētām Latvijā apritē neatgriežas 81% viena centa monētu un 69% divu centu monētu. Tas varētu nozīmēt, ka daļa monētu nozaudētas un tās var piesārņot apkārtējo vidi ar patogēniem, kas atrodas uz monētām, tai skaitā, varu, kas ir potenciāli toksisks dzīvajiem organismiem.

“Latvijas Faktu” aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju atbalsta ideju par viena un divu centu monētu izņemšanu no apgrozības: 2023. gada augustā tie bija 49% respondentu.

Latvijas Bankas eksperti skaidro, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu. Tā būtu nevis katras preces cenas, bet pirkuma gala summas noapaļošana. Piemēram, ja pirkuma summa būtu 12,23 eiro, tad, maksājot skaidrā naudā pie kases, to noapaļotu uz 12,25 eiro. Savukārt, ja groziņā būtu preces par 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,20 eiro.

“Citu valstu pieredze liecina, ka šāda prakse neietekmē inflācijas rādītājus, jo ikdienā, veicot darījumus skaidrā naudā, daļa summas tiek noapaļota uz augšu, bet daļa – uz leju,” skaidro Zariņa.

“Maksājumu radara” dati liecina, ka Latvijā cilvēki dod priekšroku digitāliem maksājumiem, un šī tendence stabili pieaug. Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2023. gada augustā bijusi 73% pret 27%, tādējādi no četriem maksājumiem teju trīs veikti elektroniski un tikai viens – skaidrā naudā.

Salīdzinājumam – eirozonā 55% aptaujāto iedzīvotāju dod priekšroku elektroniskiem maksājumiem, lielai daļai iedzīvotāju (60%) uzskatot, ka svarīgi saglabāt skaidras naudas maksājumu iespēju, liecina ECB apkopotie dati.

Ikdienā cilvēki Eiropā maksājumiem faktiski joprojām biežāk (59% gadījumu) izmanto skaidru naudu, taču šis skaitlis katru gadu samazinās, ziņo ECB.

Augustā pirmo reizi mērījumu vēsturē viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā vidēji veicis vairāk nekā 10 maksājumu bez skaidras naudas izmantošanas. Tātad maksājumi veikti, izmantojot internetu, bankas karti vai citus digitālos maksājumu instrumentus.

“Latvijas Faktu” aptauja arī liecina, ka turpina pieaugt respondentu skaits, kuri veic maksājumus ar viedtālruni.

Šo norēķinu tehnoloģiju izmanto aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju, un to skaits turpina stabili palielināties katru mēnesi. To izmanto galvenokārt gados jauni cilvēki – respondenti vecumā no 15 līdz 34 gadiem.

Bankomātu skaits eirozonā kopumā ir pieaudzis, taču to energoefektivitāte kopš 2004. gada arī palielinājusies un vidiskā pēda samazinājusies par 35%, liecina ECB pētījums.

Latvijas teritorijā izvietoti 888 bankomāti, turklāt lielākajai daļai iedzīvotāju – 99% – bankomāts ir pieejams 20 kilometru attālumā, ziņo Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvalde.

Lai arī Eirosistēma, kas ietver Eiropas Centrālo banku un eirozonas dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, apņēmusies turpmāk samazināt banknošu ietekmi uz vidi, tas nemazinās skaidrās naudas pieejamību.

“Eirosistēma apņēmusies padarīt eiro banknotes pēc iespējas videi draudzīgākas, vienlaikus nodrošinot, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama un pieņemta,” norādījis ECB valdes loceklis Pjēro Čipollone (Piero Cipollone).

Atbildīgās institūcijas eiro banknošu ietekmi uz vidi turpina samazināt, piemēram, izmantojot tikai 100% ilgtspējīgu kokvilnu un aizliedzot banknošu atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos.

Kopumā eiro kā oficiālo valūtu šobrīd izmanto 20 Eiropas Savienības valstis un vairāk nekā 346 miljonu eiropiešu.